Kosmosā var atrasties «simts sekstiljoni» Zemei līdzīgu planētu

Kosmosā var atrasties «simts sekstiljoni» (viens sekstiljons ir vienāds ar 10 21. pakāpē) planētu, kas ir līdzīgas Zemei, bet tas nozīmē, ka obligāti eksistē ārpuszemes dzīvība, paziņojis astronoms Alans Boss, Vašingtonas Kārnegi institūta vadošais speciālists Karnegi, vēsta «The Daily Telegraph».

Izdevums norāda, ka ja agrāk dzīvības rašanās uz Zemes tika aplūkota kā nejauša parādība, izņēmums no likumiem, tad šodien zinātnieki arvien vairāk sliecas domāt, ka Visums ir pārpilns ar dzīviem organismiem.

Izmaiņas zinātnieku uzskatos izsaukusi jauna teoriju, saskaņā ar kuru kosmosā ir liels skaits Zemei līdzīgu planētu, kuras ir derīgas dzīvošanai. Alans Boss apgalvo, ka eksistē tik pat planētu, kuras ir līdzīgas Zemei, cik zvaigžņu ir Visumā – simts sekstiljoni (citiem vārdiem – simt miljardi triljonu).


No šejienes var izdarīt secinājumu, paziņojis astronoms, ka dzīvība obligāti eksistē arī uz citām planētām. «Ja ir pasaule, kura ir noderīga dzīvošanai un evolucionē vairākus miljardus gadu, tad kaut kāda dzīvības forma obligāti parādīsies,» – Boss pavēstījis Amerikāņu zinātnes attīstības asociācijas ikgadējas tikšanās laikā.

«Kaut kādā ziņā tas atgādina eksperimentu jūsu ledusskapī – atslēgsiet to, un gan jau ledusskapī kaut kas parādīsies,» – turpina astronoms. Zinātnieks uzskata, ka viņa vārdu patiesumu pierādīs kosmiskā observatorija «Keplera Teleskops», kuru NASA drīz vien nogādās orbītā, lai teleskops meklētu planētas, kuras ir līdzīgas Zemei un derīgas dzīvošanai. Boss uzskata, ka aparāts tādu planētu mūsu galaktikā atradīs četru gadu laikā. Ar to pašu tiks pierādīts viņa teorijas, ka tādām planētām jābūt daudzām, patiesums.

Zinātnieks vēlētos, lai pēc tam pētnieki palaistu bezpilota kosmisko kuģi šīs planētas, kura varētu atrasties līdz 30 gaismas gadu attālumā no Zemes, fotografēšanai. Tomēr, lai atsūtītu atpakaļa izdarītos uzņēmumus, būs nepieciešami vismaz 2 gadu tūkstoši.

«Mēs jau esam apveltīti ar pietiekamām zināšanām, lai runātu par to, ka Visumā ir liels daudzums Zemei līdzīgu planētu, – izteicies Boss. – Mums jārēķinās, ka daudzas no tām izrādīsies noderīgi dzīvībai, bet dažas – pat apdzīvojamas. Tiesa, nav teikts, ka dzīvība, kuru mēs atklāsim, būs saprātīga. Šķiet, ka saprātīga dzīvība ir acumirklīga. Visuma mērogos viņa eksistē tikai īsu laika posmu.» Viņš arī piebildis, ka saprātīga dzīvība, kura rastos reizē ar cilvēku būtu reta sagadīšanās. Daudz vairāk izredžu ir atrast baktērijas.

Šeit jāpiebilst, ka Profesors Pols Deiviss, britu zinātnieks, uzskata, ka uz Zemes var eksistēt «ēnu’ dzīvības formas – ar planētas mūsdienu iemītniekiem, nekādi nesaistītas senu formu, kuras agrāk apdzīvojušas Zemi, atliekas. Viņš aicina veikt «ekspedīciju uz planētu Zeme», lai atklātu noslēpumainas dzīvības formas tādās grūti pieejamās vietās, kā jūras dzelme, tuksneši vai kalnu alas.